Eksperti: Eiropai jāgatavojas jaunai konflikta eskalācijai ar Krieviju Baltijas reģionā

Eiropai jāgatavojas jaunai konflikta eskalācijas fāzei ar Krieviju Baltijas reģionā, intervijā DW saka Helge Adrians (Helge Adrians) no Berlīnes fonda Zinātne un politika (SWP). Adrians sagaida ievērojamu gadījumu pieaugumu "Krievijas ēnu tankkuģu pavadīšanai Krievijas kara flotē pāri Ziemeļu un Baltijas jūrai". Nākamais konflikta eskalācijas līmenis Baltijas reģionā ar Krieviju, viņaprāt, "tūlīt iestāsies". Kā tiešus iemeslus Adrians min, no vienas puses, pēdējo, 18. ES sankciju paketi, kas vērsta pret Krievijas gāzes un naftas eksportu, no otras puses, to, ka Krievija turpina kāpināt savas militārās iespējas Baltijas jūras reģionā, tostarp Lādogas ezerā netālu no Sanktpēterburgas.

Vairāk nekā 60 pārbaudes: Dānija meklē Krievijas "ēnu floti"

Sākot ar šā gada sākumu, Dānijas varas iestādes pastiprinājušas kontroli pār tā dēvētās "ēnu flotes" tankkuģiem - kuģiem ar dažkārt tīši samudžinātu īpašumtiesību struktūru un, domājams, pildot pasūtījumus Krievijas naftas projoma interesēs. Dānijas Jūras pārvalde (Danish Maritime Authority, DMA) DW apstiprinājusi, ka kopš februāra pārbaudīti vairāk nekā 60 naftas tankkuģi pie Skāgenas pilsētas piekrastes. Starp tiem droši vien bija arī "ēnu flotes" kuģi.

Divi šādi kuģi, pēc DMA datiem, aizturēti ar jūras drošību, vides aizsardzību un jūrnieku dzīvības aizsardzību saistītu jautājumu dēļ. "Dānijas Jūras pārvalde pastiprinās darbu, lai nodrošinātu, ka noteikumi tiek ievēroti ar visiem tankkuģiem, kas noenkuroti pie Skāgenas," teikts DW resora oficiālajā atbildē. Dānija veic šādus pasākumus saskaņā ar ES sankcijām attiecībā pret Krievijas izejvielu sektoru, kura ieņēmumi turpina finansēt Krievijas karu pret Ukrainu.

Ēnu flote kā ekoloģiskais risks

Bet pārbaudes nedrīkst traucēt kuģošanas brīvību, kas jānodrošina piekrastes valstīm saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām. Tā nosaka ļoti augstas prasības gadījumiem, kad kāda valsts, piemēram, Dānija savā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā var aizkavēt kuģus un kavēt to tālāku kustību, intervijā DW skaidro Kristians Bīgers, jūras kuģošanas drošības eksperts no Kopenhāgenas universitātes. Par pamatu varētu kļūt, piemēram, tas, "ka kuģis neizmanto pastāvīgu karogu, piemēram, vakar peldēja zem Panamas karoga, bet šodien - zem Libērijas karoga. Tad varas iestādes var secināt, ka šāds kuģis faktiski neiet zem kāda valsts karoga", ko aizliedz starptautiskās jūras tiesības.

Cits pamats - ja kuģis apdraud apkārtējo vidi. DMA aiztur kuģus pie Skāgenas, atsaucoties tieši uz drošības un dabas aizsardzības prasībām. It kā ministrija teiktu, ka "pasākumi attiecas uz veciem kuģiem, kas pārvadā naftu caur Dānijas jūras šaurumiem, kas rada paaugstinātus riskus un rada bažas par drošību uz jūras, apkalpes locekļu aizsardzību un apkārtējo vidi".

Pārbaudes izraisa Krievijas pretestību

Krievija gan šādus iemeslus uzskata tikai par ieganstu. Maskava aizstāvēs savu kuģniecību ar "visiem likumīgajiem līdzekļiem", 2025. gada maija beigās paziņoja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Kristians Bīgers brīdina par turpmākās eskalācijas bīstamību reģionā. Pēdējās divas epizodes notika maija vidū, kad 13. maijā Igaunijas varas iestādes, pēc rīcībā esošās informācijas, centās piespiest savos teritoriālajos ūdeņos iebraukt kuģi "Jaguar", kas gāja zem Gabonas karoga Somu līča neitrālajos ūdeņos Krievijas virzienā.

Debesīs tika pacelts Krievijas iznīcinātājs, un Igaunija paziņoja, ka tas pārkāpis tās gaisa telpu. Dažas dienas vēlāk, 18. maijā, Igaunijas Ārlietu ministrija savukārt apsūdzēja Krieviju Grieķijas kompānijai piederošā naftas tankkuģa "Green Admire" aizturēšanā. "Galarezultātā šobrīd abas puses mēģina pārbaudīt, kā reaģēs otra," DW saka Bīgers. "Eiropai jāgatavojas provokatīvai dinamikai ar Krieviju, kas attīstās ne tikai uz jūras. Es sagaidu, ka mēs redzēsim arvien vairāk dronu izmantošanas gadījumu."

Arvien vairāk dronu Baltijas reģionā

Kamēr Vācija sola pastiprināt patruļas Baltijā, Dānija jau iepirkusi ASV desmit tā dēvētos buru dronus jūras novērošanai. "Tās ir ļoti elastīgas platformas, kas aprīkotas ar mūsdienīgiem izlūkošanas sensoriem un kamerām," stāsta Bīgers. Paralēli viņa komanda fiksē arvien vairāk neatpazītu bezpilotu, domājams, Krievijas. "Jaunie incidenti ir ļoti iespējami," prognozē eksperts. "Piemēram, iespējami uzbrukumi vēja elektrostacijām ar dronu palīdzību, kas draud ar jaunu eskalācijas vilni. Un šādi notikumi varētu notikt jau šogad."