Putina miera piedāvājums izrādās ultimāts: zināmas diktatora prasības Aļaskā, lai izbeigtu karu
Krievijas diktators Vladimirs Putins tikšanās laikā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Aļaskā ir izvirzījis vairākas prasības, lai izbeigt karu pret Ukrainu. Prasības ietver ne tikai teritoriālas piekāpšanās.
Krievija atteiktos no nelielām okupētās Ukrainas daļām, un Kijiva atdotu savas austrumu zemes platības, ko Maskava nav spējusi ieņemt, saskaņā ar miera priekšlikumiem, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Donalds Tramps apsprieda savā Aļaskas samitā, paziņoja avoti, kas informēti par Maskavas plāniem.
Šī informācija parādījās dienu pēc tam, kad Tramps un Putins tikās gaisa spēku bāzē Aļaskā, kas bija pirmā tikšanās starp ASV prezidentu un Kremļa diktatoru kopš Ukrainas konflikta sākuma.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien dosies uz Vašingtonu, lai apspriestu ar Trampu iespējamo pilna mēroga kara, ko Putins uzsāka 2022. gada februārī, noregulējumu.
Lai gan samitā neizdevās panākt pamieru, ko viņš teica, ka vēlējies, Tramps intervijā "Fox News" žurnālistam Šonam Hanitijam sacīja, ka viņš un Putins ir apsprieduši zemes nodošanu un drošības garantijas Ukrainai un "lielākoties ir vienojušies".
"Es domāju, ka mēs esam diezgan tuvu vienošanās noslēgšanai," viņš teica, piebilstot: "Ukrainai tam ir jāpiekrīt. Varbūt viņi teiks "nē"."
Abi avoti, kuri lūdza palikt anonīmi, lai apspriestu sensitīvus jautājumus, sacīja, ka viņu zināšanas par Putina priekšlikumiem galvenokārt balstās uz diskusijām starp Eiropas, ASV un Ukrainas līderiem, un atzīmēja, ka tās nav pilnīgas.
Tramps sestdienas rītā informēja Zelenski un Eiropas līderus par savām samita diskusijām.
Nebija uzreiz skaidrs, vai Putina priekšlikumi bija ievada gambīts, kas kalpos par sarunu sākumpunktu, vai drīzāk galīgais piedāvājums, kas netika apspriests.
Ukrainas zeme mieram
Pēc nominālvērtības vismaz dažas no prasībām radītu milzīgus izaicinājumus Ukrainas vadībai tos pieņemt.
Putina piedāvājums izslēdza pamieru, līdz tiks panākta visaptveroša vienošanās, bloķējot Zelenska galveno prasību, kura valsti katru dienu bombardē Krievijas droni un ballistiskās raķetes. Saskaņā ar ierosināto Krievijas vienošanos, Kijiva pilnībā atkāptos no Doneckas un Luhanskas apgabalu austrumiem apmaiņā pret Krievijas solījumu iesaldēt frontes līnijas Hersonas un Zaporižjas dienvidu reģionos, norādīja avoti.
Ukraina jau ir noraidījusi jebkādu atkāpšanos no Ukrainas zemes, piemēram, Doneckas apgabala, kur ir ierakti tās karaspēki un kas, pēc Kijivas teiktā, kalpo kā izšķiroša aizsardzības struktūra, lai novērstu Krievijas uzbrukumus dziļāk tās teritorijā.
Krievija būtu gatava atdot salīdzinoši nelielus Ukrainas zemes gabalus, ko tā ir okupējusi Sumu ziemeļu un Harkivas ziemeļaustrumu apgabalos, norādīja avoti.
Saskaņā ar Ukrainas "Deep State" kaujas lauka kartēšanas projektu Krievijai pieder Sumu un Harkivas apgabalu kabatas, kuru kopējā platība ir aptuveni 440 kvadrātkilometri. Ukraina kontrolē aptuveni 6600 kvadrātkilometrus Donbasa, kas ietver Doneckas un Luhanskas apgabalus un uz kuriem pretendē Krievija. Lai gan amerikāņi to nav skaidri norādījuši, avoti apgalvoja, ka zina, ka Krievijas līderis arī cenšas panākt vismaz formālu Krievijas suverenitātes atzīšanu pār Krimu, kuru Maskava 2014. gadā atņēma Ukrainai.
Nav skaidrs, vai tas nozīmē ASV valdības vai, piemēram, visu Rietumu lielvalstu un Ukrainas atzīšanu. Kijiva un tās Eiropas sabiedrotie noraida formālu Maskavas varas atzīšanu pussalā.
Viņi teica, ka Putins arī sagaidīs vismaz daļu no sankciju klāsta pret Krieviju atcelšanu. Tomēr viņi nevarēja pateikt, vai tas attiecas gan uz ASV, gan uz Eiropas sankcijām.
Tramps piektdien paziņoja, ka viņam nav nekavējoties jāapsver atbildes tarifi tādām valstīm kā Ķīna par Krievijas naftas iepirkšanu, uz kuru attiecas virkne Rietumu sankciju, bet viņam to varētu nākties darīt "divu vai trīs nedēļu laikā".
Ukrainai arī tiks liegts pievienoties NATO militārajai aliansei, lai gan Putins, šķiet, ir atvērts tam, lai Ukraina saņemtu kaut kādas drošības garantijas, sacīja avoti.
Tomēr viņi piebilda, ka nav skaidrs, ko tas nozīmē praksē. Eiropas līderi paziņoja, ka Tramps sestdienas sarunas laikā apspriedis drošības garantijas Ukrainai un arī izvirzījis ideju par "5. panta" stila garantiju ārpus NATO militārās alianses.
NATO uzskata jebkuru uzbrukumu vienai no tās 32 dalībvalstīm par uzbrukumu visām saskaņā ar 5. panta klauzulu.
Pievienošanās Atlantijas aliansei ir Kijivas stratēģisks mērķis, kas ir nostiprināts valsts konstitūcijā.
Krievija arī pieprasītu oficiālu statusu krievu valodai Ukrainas daļās vai visā Ukrainā, kā arī Krievijas Pareizticīgās baznīcas tiesības brīvi darboties, norādīja avoti.
Ukrainas drošības aģentūra apsūdz ar Maskavu saistīto baznīcu Krievijas kara atbalstīšanā, izplatot prokrievisku propagandu un izmitinot spiegus, ko baznīca noliedz, apgalvojot, ka tā ir pārtraukusi kanoniskās saites ar Maskavu.
Ukraina ir pieņēmusi likumu, kas aizliedz ar Krieviju saistītas reliģiskās organizācijas, par kuru tā uzskata baznīcu. Tomēr tā vēl nav sākusi piemērot aizliegumu.
