"Šī kļūda meta ēnu uz viņas mantojumu..." biogrāfs norāda uz kļūdu, ko mūža izskaņā pieļāva karaliene Elizabete II
Karaliskais biogrāfs Roberts Hardmans norāda, ka karalienes Elizabetes II atstātais mantojums ir neapstrīdams, taču viena viņas pieņemtā izvēle mūža izskaņā joprojām tiek uzskatīta par kļūdu, kas viņu pārdzīvojusi.
Hardmans, kura sarakstītā grāmata "Elizabeth II: In Private. In Public. The Inside Story" par karalieni Elizabeti II iznāks 19. maijā, uzsvēris, ka karalienes centieni aizsargāt savu dēlu, bijušo princi Endrū, pēc tam, kad atklātībā nonāca viņa saistība ar bēdīgi slaveno pedofilu Džefriju Epstīnu, joprojām ir sarežģīts un pretrunīgs jautājums.
„Viņa izvēlējās palīdzēt finansēt Endrū izlīgumu ar Virdžīniju Džufri, kura apsūdzēja viņu par seksuālu izmantošanu laikā, kad bija nepilngadīga. Endrū šo apsūdzību noraidījis, taču samaksāja Džufrei, lai lieta tiktu norakstīta,” sacīja Hardmans.
Elizabetes smagais lēmums
Elizabete II bija zināma ar savu spēju saturēt karalisko ģimeni kopā pat visgrūtākajos laikos, taču viņas lēmums Endrū gadījumā joprojām rada jautājumus, ko vēl joprojām pārrunā daudzas karaliskajai ģiemenei piesaistītas personas. Kā norāda kāds avots: „Karaliene neļāva Endrū piedalīties karaliskajā sabiedriskajā dzīvē, kas, protams, viņam nepatika. Bet mēs nedrīkstam nenovērtēt to, cik grūti mātēm pieņemt lēmumu [atstāt savu dēlu vienu]." Hardmans piebilst, ka „karaliene vēlējās aizsargāt savu bērnu, tomēr viņas lēmums palīdzēt Endrū finansiāli meta ēnu uz viņu pašu".
Karalienes izcilība paliek nesalauzta
Neskatoties uz šiem sarežģītajiem un pretrunīgajiem lēmumiem, Hardmans uzsver, ka Elizabetes II milzīgais devums sabiedrībai paliek nesalauzts. „Mēs bieži skatāmies uz lietām tikai no šodienas prizmas, īpaši attiecībā uz Endrū un princi Hariju. Bet, ja mēs skatāmies uz viņas 70 gadus ilgo valdīšanas laiku un 96 dzīves gadiem, šie ir tikai daži no daudzajiem svarīgajiem posmiem [viņas dzīvē].”
Viņas mantojums ir lielāks par šiem personīgajiem izaicinājumiem, ko viņas ģimene piedzīvo tagad, norāda Hardmans. „Viņa ienāca vīriešu pārvaldītajā pasaulē, turēja monarhiju kopā un nodeva to [nākamajai paaudzei] daudz labākā stāvoklī nekā daudzi cilvēki gaidīja,” viņš piebilda.
Karaliene, kura bija mierinājums tautai grūtajos brīžos
Kā norāda biogrāfe Sallija Bedela Smiša, „cilvēki zināja, ka viņa vienmēr būs klāt, kad to vajadzēs.” Viņas stabilitāte bija visredzamākā tad, kad valstij tas bija visvairāk vajadzīgs.
Tikmēr bijusī karaļnama preses sekretāre Ailsa Andersona atceras karalienes uzrunu tautai pirmajā COVID-19 vilnī, kad viņa teica „mēs tiksimies atkal”. Šī vēsts, kas pārsniedza Lielbritānijas robežas, kļuva par simbolu valstij šajā grūtajā laikā. Andersona uzskata, ka karaliskā ģimene var izmantot šo pašu izturību, kas piemita karalienei, lai pārvarētu pašreizējos izaicinājumus. „Viņi ir izdzīvotāji. Monarhija ir izturējusi daudz smagākas krīzes,” viņa norādīja.
