Gada balvu literatūrā saņem dzejnieks Ostups un rakstnieks Kasims

Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijas noslēguma balsojumā par LALIGABA ieguvēju nominācijā “Labākais dzejas darbs” atzīts Arta Ostupa dzejas krājums “Patiesība”, ko izdevis “Neputns”. Balva piešķirta par augstas raudzes dzejoļkrājumu, kur dziļākās ētiskās un estētiskās patiesības atklājas caur šķietami ikdienišķo un materiālo.

Nominācijā “Labākais prozas darbs” balva piešķirta rakstniekam Vilim Kasimam par romānu esejās “Svešuma grāmata”, ko klajā laidusi izdevniecība “Latvijas Mediji”. Balva piešķirta par mākslinieciski pārliecinošu ieskatu jauna vīrieša pārdomās, tiecoties izzināt savas attiecības ar nāvi, mīlestību, laiku un telpu.

Nominācijā “Labākais atdzejojums latviešu valodā” balvu ieguva Māra Poļakova, Māris Salējs, Jānis Elsbergs, Ingmāra Balode, Arvis Viguls par Ostapa Slivinska dzejas izlases “Ziemas karalis un citi dzejoļi” sastādīšanu un atdzejošanu. Šo darbu izdevis apgāds “Orbīta”. Balva piešķirta par emocionāli satriecošas dzejas lietpratīgu atlasi un atdzeju, veidojot dramatiski piesātinātu un poētiski ietilpīgu krājumu.

Nominācijā “Labākais prozas tulkojums latviešu valodā” balvu ieguva Māra Poļakova par Maika Johansena romāna “Mācītā doktora Leonardo un viņa nākamās mīļākās, daiļās Alčestes, ceļojums uz Slobodas Šveici” tulkojumu. Romānu izdevis apgāds “Aminori”. Balva piešķirta par valodiski niansētu, rūpīgu un meistarīgu tulkotājas darbu, kas nozīmīgi paplašina lasītāja ukraiņu literatūras pieredzi un bagātina latviešu valodu. 

Nominācijā “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem” laurus plūca Ivara Šteinberga debija bērnu literatūrā “Ams, ams, ams!”, ko izdevis “Liels un mazs”. Balva piešķirta par rotaļīgu, sirsnīgu un dzejiski augstvērtīgu krājumu, kas bez liekas didaktikas tieši un intīmi uzrunā jaunu un gudru lasītāju. 

Nominācijā “Spilgtākā debija” balvu saņēma Kirils Ēcis par savu pirmo dzejas krājumu “te nu ir tā vasariņa”, ko izdevis apgāds “Neputns”. Balva piešķirta par spilgti tēlainu debijas krājumu, kur autora balss ir jauneklīga, taču liecina par vērā liekamu dzejas pieredzi un liek ar nepacietību gaidīt, ko tā vēstīs turpmāk. Debijas kategorijas naudas prēmiju un balvu jau ceturto gadu atbalsta Jelgavas tipogrāfija.

Pēc ilga pārtraukuma, šogad LALIGABA sumināja arī dramaturgus, piešķirot balvu kategorijā “Spilgtākā darbs dramaturģijā”, kur par uzvarētāju tika atzīta Ingas Gailes luga “Sliktā māte”. Izdevusi “Dienas Grāmata”. Balva piešķirta par dramaturģiski spēcīgu, daudzslāņainu un saistošu Asjas Lācis personības interpretāciju.

Kategorijā “Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā” par labāko tika atzīta Paula Daijas monogrāfija “Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815–1848”, ko izdeva Latvijas Nacionālā bibliotēka. Balva piešķirta par erudītu ieguldījumu izpratnē par vācbaltiešu kultūras un tās pārstāvju lomu latviešu literatūras un nacionālās pašapziņas izaugsmē.

Ekspertu komisija bija lēmusi šogad piešķirt speciālbalvu žurnālam “Jaunā Gaita”, savukārt mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā piešķirta tulkotājam Jānim Krastiņam. 

Lasītāju balva šogad tika noteikta sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM publiskā balsojumā, kas ilga no 27. marta līdz 15. aprīlim. Balsojumā uzvarēja un LSM lasītāju balvu ieguva Inese Ķestere par grāmatu “Pirkstainītis, Dūrainītis”, ko izdevusi izdevniecība “Latvijas Mediji”. Visi nomināciju laureāti saņēma Dāniela Šatalova dizainēto LALIGABA balvu un naudas prēmijas.

Šogad žūrijā darbojās ekspertu komisijas priekšsēdētāja, tulkotāja, publiciste un redaktore Ieva Lešinska; literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks Arnis Koroševskis; dzejnieks un atdzejotājs Edvards Kuks; rakstniece Kristīne Ulberga; dzejnieks, rakstnieks un daudzmākslinieks Raibīs; autore un tulkotāja Signe Viška; filosofe un publiciste Sofija Anna Kozlova.